Svētā Vitusa katedrāle
Šaura pāreja ved uz trešo pils pagalmu, kur tikai dažu soļu attālumā uzaust milzīgā un godbijību iedvesošā Svētā Vitusa katedrāles fasāde. Katedrālē var iekļūt caur ēkas rietumu durvīm. Svētā Vitusa katedrāles elegantās un valdonīgās Francijas gotiskā stila smailes paceļās virs vaļņiem. Tā ir valsts lielākā katedrāle, kas ietver vairākas sānu kapelas, freskas un kapakmeņus. Nedrīkst aizmirst arī centrālās ejas brīnišķīgās krāsainās vitrāžas (kuras veidojis slavenais čehu jūgendstila mākslinieks Alfons Muha); tās burtiski spīguļo ar visu iekšējo greznumu. Visskaistākajā no katedrāles daudzajām sānu kapelām atrodas Ziemassvētku korāļu apdziedātā „labā karaļa Venceslas”, Svētā Venceslas, kaps, kas ir kļuvis par sava veida svētceļojumu vietu, un attēlo ainas no Kristus dzīves. Kroņa palāta izmitina Bohēmijas Kroņa dārgakmeņus, savukārt Karaliskās kapenes ir vieta, kur savu pēdējo atdusas vietu raduši lielākā daļa no Bohēmijas karaļiem un karalienēm (Kārlis IV, Vencesla IV, Jiržijs no Podebradas un Rūdolfs II). Katedrāles dienvidu ieeju, Zelta vārtus, rotā bagātīgi apzeltīta krāsaina mozaīka, kas tiek attiecināta uz 1370. gadu un ataino Pastaro tiesu; tas ir viens no mākslinieciskiem dārgumiem, kas atrodami pils rajonā. Var uzkāpt arī 96 m augstajā tornī, lai vērotu lielisku skatu uz pilsētu un pulksteņa mehānismu. Torņa Sigismunda zvans, kas uzstādīts 1549. gadā ir Bohēmijas lielākais zvans.
Bija nepieciešami gandrīz seši gadsimti, lai pabeigtu Svētā Vitusa katedrāli. Darbs pie patreizējās gotikas stila ēkas aizsākās 1344. gadā, Matiasa no Arras vadībā. Vācietis Petrs Parlers un viņa divi dēli izveidoja cēlo kora laukumu un apkārtējās kapelas, kas tika pilnībā pabeigtas 15. gadsimta sākumā. 1562. gadā dienvidu puses tornim tika piešķirta renesanses stila smaile, kurai vēlāk pievienoja baroka stila rotājumus. Cetrālā eja un iespaidīgais rietumu gals tiek attiecināti uz 19. gadsimta otro pusi. Dienvidu puses Zelta portāla (sākotnējā ieeja), mozaīka ataino Pastarā tiesu un tiek attiecināta uz 1370. gadu; patreiz tā ir atjaunota tās bijušajā krāšņumā. Svētā Venceslas kapela, kas attiecināma uz 1358. – 1367. gadiem, ir viena no vecākajām ēkas daļām, un visskaisti rotātajām. Zemākas sienas ir inkrustētas ar dzirkstošu jašmu un ametistu, savukārt, freskas (14.-16. gadsimti) attēlo ainas no Kristus ciešanām un Svētā Venceslas dzīves (svētais ir apglabāts tieši zem kapelas). Kad katedrāle bija gandrīz pabeigta, tika atrakti 11. gadsimta romānikas stila bazilikas pamati un, līdz ar Bohēmijas karaļu sarkofāgiem, tos var aplūkot kapenēs. 1480. gadā karalis Vladislavs Jagiello pasūtīja brīnišķigo Karalisko lūgšanu telpu: velvju griesti, kas veidoti koku zaru formā, ir ļoti neierasti. Izsmalcinātais sudraba kapa piemineklis kulta svētajam, Janam no Nepomukas, 1736. gadā tika uzstādīts kora laukumā. Viens no ķerubiem norāda uz svētā mēli, par kuru tiek melsts, ka tā neesot satrūdējusi. Katedrālē ir arī smalkas 20.gadsimta vitrāžas; īpaši jāizceļ Alfonsa Muhas gleznotais svēto Kirila un Metodija portrets trešajā kapela no rietumu gala.
Darba laiks: no apr. līdz okt. katru dienu no 9.00 līdz 17.00, nov. – mar. katru dienu no 9.00 līdz 16.00.
Atrašanās vieta: Prāgas pils komplekss
Ieejas maksa: nelielā daļā katedrāles – bezmaksas, ieejas maksa kapenēs, tornī un korī.
