Vēsture

Prāga komunistu režīma valdīšanas laikā

Pēc kara Čehoslovākija atkal kļuva brīva valsts, kuru līdz aukstā kara iestāšanās sākumam vadīja prezidents Benešs. Aukstais karš mudināja daudzus Čehoslovākijas cilvēkus pauzt vēlmi attīstīsties komunistiskās ideoloģijas virzienā, kura sāka gūt pārsvaru visā pārējā reģionā, un vien dažu gadu laikā komunistiskās balsis kļuva skaļākas un skaļākas, līdz  1948. gadā Benešs atkāpās no amata un ļāva Komunistiskajai partijai pārņemt varu valstī, par prezidentu kļūstot Klementam Gotvaldam.

Kad Komunistiskā partija pārņēma varu, 3,5 miljoni Čehoslovākijā dzīvojošo etnisko vāciešu tika piespiedu kārtā pārvietoti atpakaļ uz Vāciju, neskatoties uz to, ka viņu senči daudzās paaudzēs bija dzīvojuši Čehoslovākijā. Sudetijā, vienā no reģioniem, kuros tas notika, politiskās un sociālās šī tiesību akta sekas ir jūtamas vēl līdz pat mūsdienām, joprojām saglabājoties vairākām diskusijām par tā likumību, kā arī par ar to saistītiem ētikskajiem aspektiem.

Prāga komunistu režīma valdīšanas laikā

Komunistiskā partija atradās pie varas 41 gadu, no 1948. līdz 1989. gadam, un visā šajā laikā politikā ziņā nekas daudz valstī nemainījās. Gandrīz visu privātīpašumu bija pārņēmusi valdība, un pamatbrīvības, kuras baudīja daudzi Rietumeiropas iedzīvotāji, vienkāršiem čehu iedzīvotājiem tika atņemtas. Valsts tika kontrolēta ar baiļu manifesta palīdzību, un cilvēki baidījās runāt pretī tiem, kuri viņus pārvaldīja ar šo dzelzs dūri.

Vienīgais notikums, kas notika šajā ilgajā valdīšanas laikā un iedvesa cerību Čehijas cilvēku sirdīs, notika 1968.gadā un bija pazīstams kā Prāgas pavasara sacelšanās. To pamudināja prezidenta Aleksandra Dubčeka aicinājums piešķirt sociālismam „cilvēcisku seju”, kas rosināja milzīgus cilvēku pūļus apmeklēt mītiņus un protestus, atbalstot šo ideju. Neilgi pēc tā Dubčeks tika uzaicināts apmeklēt Maskavu, un, kad viņš atgriezās, visas šī plāna idejas tika svītrotas, jo Prāgas ielās parādījās Krievijas tanki, kuri izdzenāja tos, kuri atbalstīja reformistu politiku. Tas arī izraisīja Dubčeka atcelšanu no varas, aizstājot viņu ar Gustavu Husaku, kurš vadīja valsti visā pagājušā gadsimta 70.- 80. gadu garumā.

Lai gan Prāgas pavasara sacelšanās apspiešana nozīmēja to, ka pretestības sabiedriskais tēls tika likvidēts, pagrīdē tā vēl turpinājās. Radās grupa, kuru sauca „Harta 77”, kura sekoja līdzi politiskās sistēmas darbībai līdz komunistu valdības krišanai.

Saistītie raksti

Taip pat skaitykite
Close
Back to top button